Skip to content →

Latvijas pirts rituāli

Latvijas pirts tradīcijas ir dziļi iesakņojušās kopš 19. gadsimta. Katrā lauku sētā, kur vien teritorija atļāva, bija uzbūvēta lielāka vai mazāka guļbūves ēka. Sākotnēji pirts tika būvēta, lai ģimenēm būtu kur mazgāties, kā arī daudzas saimniecības izmantoja šīs ēkas, lai būtu kur nomitināt kalpus. Lai gan pirts loma mūsdienās ir krietni vien izmainījusies, tomēr tās rituāli vēl joprojām ir dzīvi. Tūrisma objekti un atpūtas kompleksi izveido saviem atpūtniekiem relaksējošas pirts procedūras un karsēšanos.

Latvijā ir vairāk nekā simts viesu mājas, kurās var baudīt pirts rituālus. Šie pirts rituāli ir iespējami ar profesionāla pirtnieka klātbūtni, gan ar pašiem savā starpā, vienkārši baudot atmosfēru. Tūristiem ar īpašu interesi par pirts vēsturi un tradīcijām Latvijā, ir iespēja visu uzzināt brīvdabas Pirts muzejā. Sešās vēsturiskajās pirts ēkās ir iespēja uzzināt visu par pirmajām pirts tradīcijām, uguns kurināšanu, tvaiku iegūšana un izmantošana, folkloras nostāstus un daudz citu informāciju.

Latvijā populārākās un biežāk piedāvātās pirtis ir tvaika pirtis. Uz karstiem akmeņiem, kas tiek uzkarsēti kurinot krāsniņu, tiek uzliets karsts ūdens, tādējādi izveidojot tvaiku. Tvaiks piepilda visu telpu, un izraisa svīšanu. Gaiss ir karsts, taču mitrs. Pirtī ir jādodas pēc savām izjūtām – nav noteikts konkrēts karstums. Kā ideālā temperatūra tiek uzskatīta 85 grādi pēc celsija, taču cilvēkiem, kuriem ir grūti izturēt tādu karstumu, nav būtiski iet tik augstos grādos. Iesācēji, kuri pirtī neiet tik bieži, droši var doties sildīties jau pirmajos 60 grādos pēc celsija.

Labākajā gadījumā, kā to uzskata arī pēc senču tradīcijām, tad pie pirts ir jābūt ūdens tilpnei: dīķis, upe, ezers. Pēc karsēšanās pelde vēsā ūdenī norūda ķermeni. Tā ir kā lieliska kontrasta duša, kas padara ādu ļoti tvirtu. Ja nav iespējama ūdens tilpne, tad vismaz spēcīga duša pēc karsēšanās ir obligāta. Ziemas laikā lieliski ir izvārtīties kupenā. Sniegs nemaz nav tik stindzinošs, kad pēc 80 grādu karstas pirts uz pāris sekundēm iegulies tajā. Aukstums, kontrastā pēc karstuma, sniegs patīkamu atvēsinājumu. Taču svarīgi pēc atvēsinošām sajūtām ūdenī vai sniegā, ir doties atpakaļ uz pirti, nedaudz vēlreiz uzkarsēt ķermeni. Tomēr nav ieteicams doties aukstā peldē uzreiz pēc pirmās iešanas pirtī. Ja tu esi ieplānojis visa vakara gaitā ik pa laikam pakarsēties tvaikos, tad kontrasta aukstumu vēlams veikt vismaz pēc otrās iekšā iešanas reizes. Pirmajā reizē ļauj kauliem un ķermenim pietiekami labi uzsilt.

Kā viens no svarīgākajiem rituāliem pirtī ir pēršanās. Vislabākais laiks, lai pērtos pirtī ir sezona, kad iespējamie zaļumi, lapoti zari. Pirtsslotas, kuras ir gatavotas no svaigiem zariem smaržo daudz patīkamāk un ir mīkstākas. Taču tas nenozīmē, ka ziemas laikā nevar pērties – tam nepieciešams vasarā nolikt pāris slotas kaltēties. Populārākie koki, no kuriem izgatavo pirts slotas ir bērzi, ozoli, liepas un kadiķi. Papildus koku zariem, vari pēc savām vēlmēm pievienot arī dažādus puķu kātus, kas sniedz papildus labumu veselībai kā arī lielisku smaržu. Pirts slotiņu galvenais rituāls ir notīrīt ādu no atmirušajām šūnām, padarīt to skaistu un starojošu. Tā ir dziļa relaksācija, kuru vēlams, pavadīt profesionāla pirtnieka klātbūtnē. Pirtnieka klātbūtnē pēršanās iegūst pavisam citu pieredzi – viņš labāk zinās kad doties ārā mērcēties ūdenī, cik stipri pērt ar slotiņu katru ķermeņa daļu, cik daudz uzmest garu un radīt pašā telpā tvaikus un daudz citas lietas, kuras, iespējams, tūrists nezinātu.