Skip to content →

Category: Objekti

Vidzemes pilis

Vidzeme ir viens no bagātākajiem Latvijas novadiem, kurā varam ieraudzīt vēstures elpu no dažādiem gadsimtiem. Tūristu acīm atklājas mantojums, kurš ir saglabājies, lai pastāstītu par vietējo iedzīvotāju dzīvi un būvniecības stilu dažādību. Daudzas no pilīm ir atjaunotas, lai būtu vieglāk pieejamas tūristiem; tajās ir izveidoti apskates muzeji un eksponāti no seniem laikiem. Pat dažās no pilīm ir izbūvētas viesnīcas, lai romantiskā gaisotnē pavadītu brīnišķīgas brīvdienas kā galmu pāris. Tūristiem, kuri ir iecienījuši apskatīt tieši šādus apskates objektus, iesaku doties uz Vidzemes četrām skaistākajām pilīm: Turaidas, Dikļu, Āraišu un Cēsu pilīm.

Turaidas pils
Tūristiem ir apskatāma Turaidas pils un tās apkārtne, kuru visu ieskauj muzejrezervāts. Muzejrezervātā tā saucamie galvenie eksponāti ir pati sarkanā mūra pils, Turaidas muiža, Turaidas baznīca un Baznīcas kalns, Dainu kalns. Šis muzejrezervāts ir iekļauts īpaši aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Ēkas, kuras var ieraudzīt šajā muzejā ir celtas 11. – 13. gadsimtā. Tūristu acīm muzejs atspoguļo lībiešu kultūru, kuri bijuši izcili amatnieki. “Dievu dārzs” (kas no lībiešu valodas tulkojumā ir “Turaida”) atradās Gaujas upes krastā un patiešām izcēlās ar savu dievišķo skaistumu. Baznīca, kura ir apskatāma Turaidas muzejrezervātā ir celta no koka. Tā ir viena no vecākajām baznīcām, kura šobrīd darbojas kā muzejs. Eksponāti, kas ir apskatāmi baznīcā, ir iegūti no arheoloģiskajiem izrakumiem no Baznīckalna. Latvijas nepateicīgā klimata dēļ, koka ēkas, tai skaitā šī baznīca, ik pa laikam ir jāatjauno, tāpēc skaidri zināms, ka šī ēka nav pilnībā saglabājusies kopš tās celšanas.

Dikļu pils
Dikļu pils un muiža ir plaši izplatīts tūrisma apskates objekts, uz kuru dodas apskatīt no dauzām vietām. Tā piedāvā relaksējošu atpūtu dabas SPA zonā, aktīvākas izklaides braucienam ar zirgu pajūgu vai laivu pa Pils teritorijā esošo dīķi, kā arī muižnieku cienīgas pusdienas restorānā. Šī ir viena no krāšņajām pilīm, kura ir apskatāma tūristiem, gan arī sniedz iespēju atpūtniekiem visu nakti pavadīt senatnīgi romantiskajā viesnīcā. Viesnīca ir īpaši izdekorēta ar 19. un 20. gadsimta mēbelēm: apgleznotiem kamīniem un krāsniņām, bieziem aizkariem, antīkiem krēsliem un gultām. Viesojoties šajā pilī, var sajust karalisku atmosfēru gan iekšējās telpās, gan arī pastaigājoties pa pils parku.

Āraišu ezerpils
Uz Āraišu ezera salas atrodas viena no unikālākajām Latvijas pilīm, kas vēsta par dzīvi no 9. līdz 10. gadsimtam. Tā ir tikai daļēji rekonstruēta, lai sniegtu ieskatu arī patiesajā arheoloģijas mantojumā. Pati pils ir arheoloģiskais piemineklis Latvijā, kura izpētīšanai tika samazināts ezera līmenis līdz pat vienam metram. Pils kompleksa uzbūve un konstrukcijas stāsta arī par vietējo iedzīvotāju dzīvi un vērtībām. Par šo pili ir daudz teikas, kuras priecē tūristus un aizrauj arheologus biežiem pētījumiem. Apdzīvojamā platība, ko apskauj baļķu guļbūve ir līdz 30 kvadrātmetriem.

Cēsu ordeņpils
13. gadsimtā celtā pils kalpojusi Livonijas ordeņa vajadzībām kā viens no pārvaldes centriem. Šī pils un pilsdrupas ir nozīmīgs arhitektūras piemineklis, kas ir lieliski saglabājies līdz mūsdienām. Pils šobrīd ir izveidota kā muzejs, un kopā ar gidu var baudīt senatnes takas pa iekšējām telpām un pagrabiem. Gidi ir tērpušies tā laika apģērbos, kas sniedz vēl dabiskāku ieskatu vēstures notikumos. Pils parkā ir dīķis un skaists parks, kurā šobrīd notiek dažādi pasākumi, svinīgi valstij nozīmīgi vakari un tautas sadziedāšanās.

Muzeju tipi Latvijā

Muzejs – tā var likties kā vēsturiska telpa, kura ir pilna ar arheoloģiskajiem priekšmetiem, kuri ir saglabājušies daudzus tūkstošus gadu. Tāds ir raksturojums, kas uzreiz nāk galvā, kad iedomājos muzeju. Kādas ir tavas domas? Jāsaprot, ka vārds muzejs sevī iekļauj daudz citas aktivitātes un atšķirīgu informāciju daudzās sfērās. Tematika, kāda varētu būt muzejam ir ļoti dažāda – un, jo interesantāka un neparastāka tā būs, jo vairāk tūristus piesaistīs. Latvijā vien ir dažāda tipa muzeji, kurus mēģināsim arī izdalīt.

Vēstures muzeji
Tie ir tie biežāk sastopamie muzeji, jo tie aptver zināšanas par vēsturi un tās saistību ar tagadni un nākotni. Daudzi no vēsturiskiem muzejiem tiek izveidoti konkrētā apvidū, citi ir vairāk vispārīgi. Muzeju eksponāti ietver plašu priekšmetu, tostarp dokumentu, mākslas un arheoloģisko izrakumu pierādījumus. Vēstures muzejs faktiski ir pati vēsturiskā ēka. Ēka var būt saglabājusies no patiesā celšanas brīža, vai restaurēta pēc smagiem postījumiem.
Latvijas skaistākie vēstures muzeji:

  • Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
  • Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
  • Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
  • Latvijas Kara muzejs
  • 1991. gada barikāžu muzejs
  • Ziemassvētku kauju muzejs, Mangaļi

Biogrāfiskie muzeji
Biogrāfiskajos muzejos viss stāsts pārsvarā ir ap viena cilvēka dzīvi. Daži no šiem muzejiem ir izveidoti šī konkrētā cilvēka dzīves laikā svarīgā mājā, piemēram, dzimšanas mājā. Pārsvarā šādi biogrāfiskie muzeji ir izveidoti Latvijas dižgariem, vēstures spilgtākajām personībām, par kuriem būtu jāzina ikvienam latvietim. Tie ir bijuši rakstnieki, prezidenti, amatnieki un daudzi citi, slavu izpelnījušies, cilvēki.
Kā labākie Latvijas biogrāfiskie muzeji tiek uzskatīti:

  • Jasmuiža, Raiņa muzejs
  • Aspazijas māja
  • A. Čaka memoriālais dzīvoklis – muzejs
  • Kalna Kaibēni, brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs
  • Riekstiņi, Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs

Mākslas muzeji
Mākslas muzeji, kas pazīstami vairāk kā mākslas galerijas, ir telpa, kurā izstādīti mākslas priekšmeti, galvenokārt, gleznas, ilustrācijas un skulptūras. Tā var būt lietišķās mākslas izstāde, kas iekļauj keramikas un metālapstrādes darbus, mēbeles, mākslinieku grāmatas. Mākslu var saistīt dažādos laikmetos, tostarp arī vēsturisko mākslu.
Skaistākie mākslas muzeji Latvijā ir:

  • Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
  • Baltu rotu muzejs
  • Krāslavas vēstures un mākslas muzejs
  • Rīgas Porcelāna muzejs
  • Tukuma Audēju darbnīca

Zinātniskie muzeji
Zinātnes muzeji un tehnoloģiju centri grozās ap zinātniskiem sasniegumiem, brīnumiem un to vēsturi. Lai izskaidrotu sarežģītus izgudrojumus, šādi muzeji izmanto tehnoloģijas, demonstrācijas, interaktīvās programmas. Muzejos var būt eksponāti par dažādām tēmām, piemēram, datori, aviācija, fizika, astronomija, dzīvnieki. Ar 19.gadsimtu zinātnes muzeji un to ekspozīcijas strauji palielināja skaitu, atverot apmeklētājiem pavisam jaunu pasauli. Arī Latvijā ir daudz zinātnes muzeji, kuri pārsteidz apmeklētājus visās vecuma grupās. Šādi zinātnes muzeji ir:

  • Rīgas Motormuzejs
  • Mazais meteorītu muzejs
  • Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
  • Enerģētikas muzejs
  • Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
  • Farmācijas muzejs

Zooloģiskie dārzi un botāniskie dārzi
Lai gan domājot par muzeju, šie divi nosaukumu īsti neatbilstu mūsu kategorijām, tomēr faktiski zooloģiskais dārzs un botāniskais dārzs ir “dzīvais muzejs”. Tie pastāv tieši tādā pašā nolūkā kā citi muzeji: izglītot, iedvesmot, pētīt, veidot kolekcijas. Zooloģiskie dārzi ļauj cilvēkiem iepazīt savvaļas dzīvniekus, par kuriem mēs, iespējams, būtu tikai dzirdējuši. Tāpat arī jāuztver botāniskie dārzi, kur selekcionāri izveidojuši retas sugas, veidojuši kolekcijas no tropu augiem, tuksneša augiem un daudz citām dabas zonām, kurās mēs nedzīvojam.
Lielākie un populārākie “dzīvie muzeji” Latvijā ir:

Latvijas pirts rituāli

Latvijas pirts tradīcijas ir dziļi iesakņojušās kopš 19. gadsimta. Katrā lauku sētā, kur vien teritorija atļāva, bija uzbūvēta lielāka vai mazāka guļbūves ēka. Sākotnēji pirts tika būvēta, lai ģimenēm būtu kur mazgāties, kā arī daudzas saimniecības izmantoja šīs ēkas, lai būtu kur nomitināt kalpus. Lai gan pirts loma mūsdienās ir krietni vien izmainījusies, tomēr tās rituāli vēl joprojām ir dzīvi. Tūrisma objekti un atpūtas kompleksi izveido saviem atpūtniekiem relaksējošas pirts procedūras un karsēšanos.

Latvijā ir vairāk nekā simts viesu mājas, kurās var baudīt pirts rituālus. Šie pirts rituāli ir iespējami ar profesionāla pirtnieka klātbūtni, gan ar pašiem savā starpā, vienkārši baudot atmosfēru. Tūristiem ar īpašu interesi par pirts vēsturi un tradīcijām Latvijā, ir iespēja visu uzzināt brīvdabas Pirts muzejā. Sešās vēsturiskajās pirts ēkās ir iespēja uzzināt visu par pirmajām pirts tradīcijām, uguns kurināšanu, tvaiku iegūšana un izmantošana, folkloras nostāstus un daudz citu informāciju.

Latvijā populārākās un biežāk piedāvātās pirtis ir tvaika pirtis. Uz karstiem akmeņiem, kas tiek uzkarsēti kurinot krāsniņu, tiek uzliets karsts ūdens, tādējādi izveidojot tvaiku. Tvaiks piepilda visu telpu, un izraisa svīšanu. Gaiss ir karsts, taču mitrs. Pirtī ir jādodas pēc savām izjūtām – nav noteikts konkrēts karstums. Kā ideālā temperatūra tiek uzskatīta 85 grādi pēc celsija, taču cilvēkiem, kuriem ir grūti izturēt tādu karstumu, nav būtiski iet tik augstos grādos. Iesācēji, kuri pirtī neiet tik bieži, droši var doties sildīties jau pirmajos 60 grādos pēc celsija.

Labākajā gadījumā, kā to uzskata arī pēc senču tradīcijām, tad pie pirts ir jābūt ūdens tilpnei: dīķis, upe, ezers. Pēc karsēšanās pelde vēsā ūdenī norūda ķermeni. Tā ir kā lieliska kontrasta duša, kas padara ādu ļoti tvirtu. Ja nav iespējama ūdens tilpne, tad vismaz spēcīga duša pēc karsēšanās ir obligāta. Ziemas laikā lieliski ir izvārtīties kupenā. Sniegs nemaz nav tik stindzinošs, kad pēc 80 grādu karstas pirts uz pāris sekundēm iegulies tajā. Aukstums, kontrastā pēc karstuma, sniegs patīkamu atvēsinājumu. Taču svarīgi pēc atvēsinošām sajūtām ūdenī vai sniegā, ir doties atpakaļ uz pirti, nedaudz vēlreiz uzkarsēt ķermeni. Tomēr nav ieteicams doties aukstā peldē uzreiz pēc pirmās iešanas pirtī. Ja tu esi ieplānojis visa vakara gaitā ik pa laikam pakarsēties tvaikos, tad kontrasta aukstumu vēlams veikt vismaz pēc otrās iekšā iešanas reizes. Pirmajā reizē ļauj kauliem un ķermenim pietiekami labi uzsilt.

Kā viens no svarīgākajiem rituāliem pirtī ir pēršanās. Vislabākais laiks, lai pērtos pirtī ir sezona, kad iespējamie zaļumi, lapoti zari. Pirtsslotas, kuras ir gatavotas no svaigiem zariem smaržo daudz patīkamāk un ir mīkstākas. Taču tas nenozīmē, ka ziemas laikā nevar pērties – tam nepieciešams vasarā nolikt pāris slotas kaltēties. Populārākie koki, no kuriem izgatavo pirts slotas ir bērzi, ozoli, liepas un kadiķi. Papildus koku zariem, vari pēc savām vēlmēm pievienot arī dažādus puķu kātus, kas sniedz papildus labumu veselībai kā arī lielisku smaržu. Pirts slotiņu galvenais rituāls ir notīrīt ādu no atmirušajām šūnām, padarīt to skaistu un starojošu. Tā ir dziļa relaksācija, kuru vēlams, pavadīt profesionāla pirtnieka klātbūtnē. Pirtnieka klātbūtnē pēršanās iegūst pavisam citu pieredzi – viņš labāk zinās kad doties ārā mērcēties ūdenī, cik stipri pērt ar slotiņu katru ķermeņa daļu, cik daudz uzmest garu un radīt pašā telpā tvaikus un daudz citas lietas, kuras, iespējams, tūrists nezinātu.

Kā sagatavoties muzeju apskatei

Nav noslēpums, ka muzeja apskate prasa nelielu iepriekšējo sagatavošanos, it īpaši, ja dosieties kopā ar maziem bērniem. Katrā muzejā ir noteikumi, kuri jāievēro kā lielam, tā mazam. Katrs muzejs stāsta savu stāstu, parādot eksponātus, kas atbilst noteiktai tematikai un mērķim. Daudzi vēsturiskie muzeji pastāsta par laiku, pirms vairākiem gadsimtiem. Piemēram, Cēsu pils muzejs stāsta par 13. gadsimta notikumiem, bet Rundāles pils muzejs par krāšņo baroka un rokoko laikmetu 18. gadsimtā. Latvijā ir iespējama muzeju tematikas dažādība, sākot ar jūrniecību, rakstnieku dzīves vietu stāstiem un daudz citi mērķi.

Uzvedības etiķete
Muzeji pārsvarā nav vieta, kur var skaļi runāt, skriet apkārt un aiztikt eksponātus. It īpaši, ja esat pieteikuši gidu, tad jārespektē viņa stāstītais. Izrunājiet mājās ar bērniem visus noteikumus, lai tas nav jādara citu klātbūtnē, piedzīvojot skaļu bļaušanu un raudāšanu. Lai izvairīties no “muzeja noguruma”, iepriekš vēlams ir paēst un padzert, lai to nesāk gribēties, kad gids ir ticis tikai līdz pusei sava stāstāmā. Pretējā gadījumā. Izsalkums darīs savu, un interese par visu muzejā notiekošo ātri vien pazudīs. Nogurums var rasties arī tad, ja muzeji tiek apmeklēti pārāk bieži, it īpaši vienas dienas ietvaros. Tāpēc plāno gudri savas ekskursijas, dienas laikā iekļaujot ne vairāk kā divus muzejus.

Iepriekšēja sagatavošanās
Visi tūristi plāno savas dienas kārtību, tādējādi iekļaujot sev vēlamos apskates objektus. Šobrīd mūsu gudrajā digitālajā pasaulē ir iespējams apskatīt mobilajās aplikācijās kādu tuvāko apskates objektu vietu, kā arī kāds ir muzeja vēstījums. Izmeklē sev tīkamāko tēmu un dodies uz šādu muzeju, nevis pirmajā, kuram iesi garām. Tēmai ir jābūt saistošai, lai būtu patika izbaudīt visu, ko muzejs piedāvā. Iepriekš arī nepieciešams pastāstīt bērniem uz kurieni jūs dosieties. Parādi kādu piemēru no tā, kas būtu ieraugāms muzejā un pajautā viņu domas. Ja bērniem patiks tas, ko viņi redzēs, tad vari būt drošs, ka muzeja apmeklējums būs ļoti izdevusies diena visiem kopā.

Apskati papildus piedāvājumus
Muzeji mūsdienās cenšas piesaistīt savus apmeklētājus ar jaunām atrakcijām un izdomu. Daudz kas tiek digitalizēts, tiek rādītas filmas ar video materiālu palīdzību. Tu vari iztēloties sevi par ložmetēju un ar tehnoloģijas palīdzību šaut lodes uz ienaidnieka teritoriju. Šāda tipa izklaides īpaši piesaista jauniešus un bērnus, lai noturētu viņu uzmanību. Daudzi muzeji piedāvā arī degustācijas, un zinot to, vari izvēlēties tieši šādus, piemēram, Laimas šokolādes muzejā, alus darītavas apskati vai ko citu. Arī amatnieku muzejos bieži vien ir iespēja pašiem izbaudīt meistarstiķa veidošanu. Praktiski neviens muzejs vairs neveido savu dienas kārtību bez nekādas publikas iesaistīšanas, jo tas neuzrunā apmeklētājus.

Fotografēšana
Atceries, ka ļoti svarīgi ir pirms došanās iekšā noskaidrot, vai muzeja telpās ir atļauts fotografēt. Patiesībā, būs ļoti daudz vietas, kur tas tiešām ir aizliegts, tāpēc necenties “pa kluso” kaut ko nofotografēt vai iefilmēt. Tomēr vietās, kur ir atļauts fotografēt, dari to tā, lai netraucētu citiem apmeklētājiem. Jau laicīgi izpēti sava fotoaparāta bilžu uzņemšanas iespējas, lai tas nav jātestē muzejā. Dodies ar kādu cilvēku kopā, lai nav visu laiku citiem tūristiem jālūdz, lai tevi nofotografē. Kā arī fotografē gudri – padomā, vai pēc apmeklējuma pusi bildes nebūs jāizdzēš, jo tās būs miglainas un izplūdušas. Izbaudi pašu būšanu muzejā un informāciju, ko tas sniedz, nevis ik pēc minūtei fotografē eksponātus, par kuriem galu galā neko neesi uzzinājis.

Ieskats Viduslaikos – Latvijas pilis

Latvija ir bagāta ar vēstures liecībām par Viduslaiku dzīvi. Tai skaitā daudzas liecības par iedzīvotājiem ir atstājušas tieši lielās būves pilis, kurās ir aizsargājušas iedzīvotājus no iebrukumiem. Daudzas pilis ir saglabājušās, daudzas restaurētas, bet daudzām ir tikai vērojamas masveida pilsdrupas. Tomēr katrai no pilīm ir savs stāsts. Nosaukšu 5 skaistākās Latvijas Viduslaiku pilis un pilsdrupas, kuras ir vērts apskatīt.

1. Siguldas Viduslaiku pils
Zobenbrāļu ordenis sāka būvēt šo pili 1207.gadā, bet pēc ordeņa sakāves, tā 1236. tika pārbūvēta. Ziemeļu kara laikā pils tika pilnībā nopostīta, un tā arī netika vairs atjaunota, tāpēc šobrīd tūristu acīm ir redzamas tikai pilsdrupas. Tomēr pilsdrupu Dienvidrietumu daļā var redzēt vēl joprojām saglabājušos piemiņu no tā laika pils logiem un galvenais vārtu tornis.

2. Raunas viduslaiku pils
Raunas pils savulaik bija galvenā Rīgas arhibīskapijas rezidence, kurā katru gadu visa ģimene apmetās un baudīja skaistās Raunas ainavas. Pirmie dokumenti, kur ir tikusi pieminēta Raunas pils ir atrodami 1381. gadā. Tomēr šis gads netiek uzskatīts par pils celšanas laiku, uzskatot, ka viņa varētu būt celta jau daudz agrāk – 1262. gadā. Pils ir piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, kā lielāko var pieminēt arhibīskapa Kaspara Lindes valdīšanas laikā. Viens no pils torņiem tika nosaukts par Garo Kasparu, kas ir veltīts pašam arhibīskapam. Pils faktiski tika iznīcināta 1683. gadā, pēc Zviedrijas karaļa pavēles. Tomēr šobrīd cilvēkiem vēl apskatāmas vairākas pils sienas un bāzes tornis.

3. Cēsu Viduslaiku pils
Cēsu pili 1209. gadā sāka celt Zobenbrāļu ordenis, lai būtu droša aizsardzības ēka ordeņa mestra uzturēšanās laikā. Cēsu pils bija ļoti droša stiprinājuma ziņā. Šobrīd tā ir viena no majestātiskākajām pilsdrupām visā Baltijā. Pils vēstures laikā ir vairākkārt postīta un atjaunota. Mūsdienās viens no pils torņiem, kurš ir saglabājis savu vēsturisko elpu ir apskatāms arī tūristiem, kā arī pati pils ir izveidota kā muzejs.

4. Ventspils Viduslaiku pils
Pils pašā Ventspils sirdī ir viena no vislabāk saglabājušajām Livonijas ordeņa pilīm. Tā ir celta 13.gadsimtā, un šobrīd var svinēt jau 700 gadu pastāvēšanas laiku. Kas ir interesanti tūristiem, ka šī pils faktiski nav iznīcināta un ir teicami saglabājusi savu izskatu visu šo gadu gaitā. Sākotnēji šī pils tika celta kā cietoksnis ar aizsardzības mūri un skatu torni, taču vēlāk ir tikusi izmantota arī kā baznīca, bet šobrīd pils ēkā ir izveidots muzejs.

5. Turaidas Viduslaiku pils
Turaidas pils tika uzsākta būvēt 1214. gadā pēc Rīgas arhibīskapa Alberta priekšlikuma. Sākotnēji šajā vietā atradās koka pils, taču būvniecības īstenošanai, tā tika nojaukta, lai tās vietā stalti paceltos ķieģeļu celtne. Nocietinājuma celtniecība ap pili norisinājās 17. gadsimtā, taču pēc 1776. gada ugunsgrēka tā tika ļoti izpostīta. Pēc restaurācijas, pils tika izveidota par muzejrezervātu, kurš šobrīd ir kļuvis par vienu no skaistākajiem tūrisma objektiem. No pils torņa paveras skaists skats uz apkārtējo panorāmu: mežiem, Gaujas upes līkumu un iekārtoto Dainu parku.