2021. gadā par trešdaļu pieauga Latvijas iedzīvotāju ceļošanas aktivitāte tieši pa Latviju (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu). Pārliecinoši lielākā ceļotāju daļa ir tā sauktie kultūras tūristi, kam interesē vietējais mantojums. Savā ziņā to var skaidrot kā maršrutu un objektu skaita pieauguma rezultātu.
Tāpat kā citās valstīs, arī Latvijā kultūras tūrisms veicina vietējā mantojuma saglabāšanu. Ceļotāji apmeklē vēsturiskas vietas, arhitektūras un mākslas pieminekļus, izrādes, festivālus, muzejus, izstādes, koncertus, folkloras un cita veida pasākumus. Kurām Latvijas vietām vēl arvien tiek lielākā tūristu uzmanība?
Rīgas jūgendstila apbūve
Rīgas jūgendstila ēkas ir ir Latvijas galvaspilsētas krāšņākā rota. Šos pirms vairāk kā simts gadiem celtos namus brauc aplūkot tūristi no visas pasaules. Alberta ielā viennozīmīgi ir visskaistākās fasādes, jūgendstila ēkas šeit ir vislielākajā koncentrācijā. Rīgas jūgendstila namiem ir liela loma pilsētas vēsturiskā centra iekļaušanai UNESCO Pasaules mentojuma sarakstā.
Vairāk kā 800 šobrīd Rīgā esošās jūgendstila ēkas pieder četriem atšķirīgiem stila virzieniem. Tie ir: vertikālais (stateniskais), racionālais, nacionālais un eklektiski dekoratīvais stils.
Cēsis
Cēsu pilsētas vēsture ir ļoti sena, kas aizsākusies jau pirmajā gadu tūkstotī, kad tur ieradās vendu ciltis. Viņi apmetās tā sauktajā Riekstu kalnā, kam blakus šobrīd atrodas vēlāk tapušais Cēsu pils komplekss. Vācu ordeņa pilij otrajā pusē novietojusies Cēsu Jaunā pils ar parku un pilsmuižas kompleksu.
Cēsu pils muzejā ir mūsdienīgi veidota ekspozīcija par senajiem vēstures notikumiem. Pilī ir darbnīcas, kur var iepazīt senos amatus un šo to izveidot arī paši. Nedaudz uz ziemeļiem pilsētas viesus priecē Maija parks, ar skulptūrām, strūklaku un, protams, melnajiem gulbjiem.
Turpat arī viesnīca Tērvete ar pagrabiņu, kur ceļotājiem ir iespēja garšīgi paēst.
Rundāles pils
Pili projektēja izcilais itāļu arhitekts Bartolomeo Rastrelli. Šobrīd pils lielākā vērtība ir tās interjeri, ko vēlāk radīja tēlnieks Mihaels Grafs no Berlīnes un itāļu gleznotāji K.Cuki un A.Martini.
Eiropas mērogā Rundāles pils ir ievērojama ar to, ka nedz pilī, nedz apkārtnē nav veiktas būtiskas izmaiņas. Turklāt, ir atjaunots pils parks, kas sajūsmina tūristus no visas pasaules. Rundāles pils ir viens no apmeklētākajiem tūrisma objektiem Baltijas valstīs.
Liepāja
Dabas mīļotājus Liepāja visvairāk iepriecina ar pludmali un saulrietiem. Vēstures cienītāju uzmanību piesaista Liepājas koka apbūve, kas mijas ar jūgendstila namiem, kā arī Karosta ar cara un padomju laika mantojumu. Svētās Trīsvienības katedrālē ir vislielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles, kas uzskatāmas par patiesu dārgumu.
Koncertzāle Lielais Dzintars, izstāžu zāles un citas kultūrvietas ir kultūras baudītājiem. Liepājas kultūrvēsturiskais mantojums krāšņi atklājas amatnieku kvartālā. Amatnieku namā ir sapulcēti vienkopus Kurzemes novadu amatnieki, kas aroda tradīcijas glabā un kopj.
Liepājā ceļotājs var sevi pārsteigt ar menciņiem, ko pēc senas Dienvidkurzemes receptes gatavo no kūpinātas mencas, sīpoliem un kartupeļiem.
Aglona
Aglonas baziliku ir apmeklējis arī kādreizējais katoļu baznīcas pāvests Jānis Pāvils II. Aglonas bazilika ir svarīgs katoļticīgo centrs, ko katru gadu apmeklē tūkstošiem svētceļotāju. Bazilika ir ļoti majestātiska un skaista gan no ārpuses, gan iekšienē, un tādēļ tās popularitāte ir nemainīgi augsta tūristu vidū.
Aglonā šobrīd darbojas arī divi privāti muzeji, ko ceļotāji ir paguvuši iecienīt. Maizes muzejā, ja ir sarunāta ekskursija, viesiem ir iespēja iestiprināties ar tradicionālajiem latgaļu ēdieniem. Protams, muzeja īpašniece Vija Kudiņa ar lielu mīlestību un pietāti izstāsta arī maizes ceļu.
Netālu no maizes muzeja ir 2. Pasaules kara muzejs ar vairāk kā 1000 priekšmetu kolekciju no padomju un vācu armijām. Tās ir dažādas atlūzas, armijas formas, munīcija, sadzīves priekšmeti, utt. Muzeja īpašnieks ir Valdis Tumovs.
